Numuru saraksts

Svētā Mateja evaņģēlija divdesmit piektajā nodaļā lasām: „Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai. Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras.“ (Mt 25, 1-2) Tālāk evaņģēlists stāsta, ka gudrās jaunavas bija savu laiku izmantojušas labi. Viņas tālredzīgi bija aizgājušas iegādāties nepieciešamo eļļas daudzumu un bija gatavas, kad viņām tika teikts: „Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim!“ (Mt 25, 6) Tās aizdedzināja savas lampas un priecīgi izgāja Viņu satikt.

Pienāks diena, kas mums būs pēdējā, bet mēs no tās nebaidāmies. Pilnībā uzticoties Dieva žēlastībai, no šī brīža un turpmāk mēs esam gatavi būt augstsirdīgi un drosmīgi, un ar mīlestību rūpēties par mazajām lietām. Gatavi ar spoži aizdegtām lampām iet un satikt mūsu Kungu, jo Debesīs mūs sagaida vislielākie svētki. „Dārgie mīļotie brāļi, tie esam mēs, kas esam aicināti piedalīties Vārda kāzu svinībās; mēs, kuriem jau ir ticība Baznīcai, kas sātināmies ar Svētajiem Rakstiem un priecājamies, jo Baznīca ir vienota ar Dievu. Tagad es jūs lūdzu: pavaicājiet sev, vai jūs esat ieradušies kāzās ģērbti kāzu drānās? „Izmeklējiet rūpīgi jūsu domas.““ (Sv. Gregors Lielais, Homiliae in Evangelia, 38, 11 (PL 76, 1289) Varat būt droši, to es saku jums un arī sev pašam, — mūsu kāzu drānas būs austas no mūsu mīlestības uz Dievu; no tās mīlestības, ar ko būsim mācējuši darīt pat vismazākās lietas. Jo tie, kuri ir iemīlējušies, pievērš uzmanību vismazākajiem sīkumiem, darot pat šķietami maznozīmīgas lietas.

Bet atgriezīsimies pie līdzības. Kas notiek ar vieglprātīgajām jaunavām? Tiklīdz ir atskanējis sauciens, viņas dara visu iespējamo, lai sagatavotos sagaidīt līgavaini — aiziet nopirkt eļļu. Bet šis lēmums ir novēlots. Kamēr viņas bija aizgājušas, „atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza. Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums!“ (Mt 25, 10-11) Nav tā, ka viņas neko nebūtu darījušas. Viņas mēģināja kaut ko darīt… Bet galu galā saņēma nepielūdzamo atbildi: „Es jūs nepazīstu.“ (Mt 25, 12) Vai nu viņas nemācēja vai arī nevēlējās atbilstoši sagatavoties, tādēļ nerīkojās prātīgi un aizmirsa iegādāties eļļu savlaicīgi. Viņām trūka augstsirdības, lai pienācīgi izmantotu to mazumu eļļas, kas tām bija uzticēts. Viņas tika brīdinātas daudzas stundas iepriekš, taču savu laiku neizmantoja lietderīgi.

Paraudzīsimies uz savu dzīvi patiesi godīgi. Kā tas nākas, ka dažreiz mēs neatrodam tās dažas minūtes, kas būtu nepieciešamas, lai ar mīlestību pabeigtu to darbu, kas mums jāveic un kas ir mūsu svēttapšanas līdzeklis? Kāpēc mēs nevērīgi izturamies pret mūsu ģimenes pienākumiem? Kādēļ, kad runa ir par mūsu lūgšanu vai Svētās Mises Upuri, mēs pēkšņi kļūstam tik steidzīgi un nevaļīgi? Kāpēc mums tik ļoti pietrūkst miera un rāmuma, kad jāizpilda pienākumi, ko uzliek mūsu stāvoklis, bet esam tik nesteidzīgi, kad aizraujamies ar savām iegribām? Tu varētu teikt, ka tie ir nenozīmīgi sīkumi. Tev taisnība, tādi tie ir, bet tieši šie sīkumi ir eļļa, kas mums vajadzīga, lai uzturētu mūsu liesmu degošu un lai mūsu gaisma spīdētu.