Numuru saraksts

Neesi tik ļoti jūtīgs! Katrs nieks tevi aizvaino. Sarunās ar tevi pat par visnenozīmīgākajām lietām nākas apsvērt katru vārdu.

Neapvainojies, ja tev pateikšu, ka tu esi…neizturams. Kamēr tu nemainīsies, no tevis būs maz jēgas.

Tavs vīrišķīgais gars - tiešs un vienkāršs - ir nomākts, redzot sevi iejauktu sarežģījumos un ķildās, kuras viņš nespēj izskaidrot un kurās nekad nebūtu gribējis iejaukties. Pārciet pazemojumu būt par svešu tenku objektu un pacenties, lai tas tev turpmāk kalpotu par mācību būt piesardzīgākam.

Dievs dāvā svēto šķīstību tiem, kas to pazemīgi lūdz.

Tu negūsti uzvaru pār sevi un nenoliedz pats sevi tāpēc, ka esi lepns. Tu dzīvo nožēlas pilnu dzīvi? Neaizmirsti, ka lepnums var sadzīvot ar grēku nožēlu… Turklāt šī tava bēdāšanās pēc kritiena. pēc neparādītas augstsirdības - vai tā ir patiesa ciešanu izpausme vai vienkārši nožēla, ka esi tik mazs un nevarīgs? Cik tālu tu tomēr esi no Kristus, ja tevi trūkst pazemības… kaut ari tava paša paššaustīšanās nes tev šķietamus augļus.

Kāda žults. etiķa, pelnu un vērmeļu garša! Cik sausas un saplaisājušas lūpas! Taču šī fiziskā sajūta šķiet nieks salīdzinājumā ar rūgtumu, kas valda tavā dvēselē. Jo „no tevis prasa vairāk“, nekā tu spēj dot. Zemojies! Vai tavā miesā un tavā garā būtu palikusi šī rūgtā neapmierinātības sajūta, ja tu būtu izdarījis visu, uz ko esi spējīgs?

Tas Kristus, kuru tu redzi, nav Jēzus. Tev skatienam pavēries pavisam ikdienišķs tēls, tāds, kādu tavas neskaidrās acis spēj uztvert… Attīries. Izgaismo savu skatienu ar pazemību un nožēlu. Tad tev nebūs jāpiedzīvo Mīlestības tīrās gaismas trūkums. Tu iegūsi pilnīgu redzējumu un patiešām ieraudzīsi Viņu - Jēzū Kristu.

Tava mīlestība ir pavisam savāda. No tālienes tu izstaro gaismu un pievelc. Bet tuvumā tu atgrūd, jo tev pietrūkst siltuma. Cik žēl!

Kad tu dzirdi triumfālus aplausus, lai tavās ausis skan ari tie smiekli, kurus izraisīja tavas neveiksmes.

Neesi līdzīgs apzeltītam vējrādim augstas mājas korē. Lai ari kā tas mirdzētu un lai ari cik augstu atrastos, tas māju nepadarīs stabilāku.

Labāk esi mājas pamats. Necils, neredzams, bet nozīmīgs, jo uz tā stingri turas visa celtne.

Jo vairāk mani cildina, Kungs, jo pazemīgāku dari manu sirdi, ļaujot man saprast, kas es biju, esmu un būšu, ja Tu no manis novērsīsies.

Neaizmirsti, ka tu esi tikai… tukšs trauks. Tāpēc, ja Dievišķais Dārznieks tevi apgādā ar leknu augsni un iestāda brīnišķīgas puķes, tev nevajadzētu kļūt pārlieku lepnam par daiļumu un smaržu.

Esi pazemīgs, jo tu esi tikai necils tukšs trauks.

Kad tu ieraudzīsi sevi tādu, kāds patiesībā esi, tad tev liksies pašsaprotami, ka citi tevi nicina.

Pēdējais laiks tikt vaļā no šim augstprātīgajām domām. Tu esi tikai ota mākslinieka rokās. Un nekas vairāk.

Saki man, kāda jēga ir otai, kas tikai apgrūtina mākslinieka darbu?

Lai tu, kas esi tik pašapmierināts un tukšs, kļūtu pazemīgāks, pārdomā šos Isaja vārdus: „jūs esat kā ūdens pilieni vai rasa, kas nokrīt zemē un ir tikko saredzami.“

Ja paklausībā tu negūsti mieru, tad tevi mājo lepnības gars.

Tavas dotības iet zudumā. Tu tās neizmanto. Pārdomām tev citēšu kāda rakstnieka vārdus: „Vīraks neaiziet zudumā, ja tas paceļas pie Dieva. Labāk slavēt Viņu, uzupurējot savu talantu, nekā veltīgi to izšķiest.“

Viss mūsu gara spēks ir kā aizdevums.