Numuru saraksts

„Lūgšana“ ir tāda cilvēka pazemība, kurš atzīst savu dziļo postu un lielumu, kāds piemīt Dievam, pie kā viņš vēršas un ko pielūdz tādā veidā, ka visu gaida no Viņa un neko no sevis paša. „Ticība“ ir prāta pazemība. Tā atsakās pati no savas mērauklas un paklanās Baznīcas spriedumu un autoritātes priekšā. „Paklausība“ ir tādas gribas pazemība, kura Dieva dēļ pakļaujas svešai gribai.„Šķīstība“ ir pazemība, kas piemīt miesai, kura pakļaujas garam. Ārēja „mērdēšanās“ ir jutekļu pazemība. „Gandarīšana“ ir visu kaislību pazemība, tās tiek upurētas Dievam.

– Pazemība ir patiesība askēzes cīņas ceļā.

Ir ļoti svarīgi apzināties sevi kā neko Dieva priekšā, jo tieši tā tas arī ir.

„Mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi…“ Jēzus pazemība! … Kādu mācību tas sniedz tev, kas neesi vairāk par nabaga māla instrumentu! Viņš, kurš vienmēr ir žēlsirdīgs, tevi pacēla un lika, lai tavā zemībā, kas saņēmusi nepelnītu paaugstinājumu, atmirdzētu Viņa žēlastības saules gaisma. Un tu – cik daudz reižu tu apslēpi savu lepnību zem cieņas un taisnīguma apmetņa! Un cik daudz iespēju mācīties no Skolotāja tu palaidi garām, jo neprati tās ieraudzīt ar pārdabisku skatījumu!

Nomāktība par to, ka pamani savas nepilnības, vai par to, ka citi tās atklāj, ir nepamatota…

– Lūdz patiesu pazemību.

Ļauj man tev atgādināt, kādas citu starpā ir dažas acīmredzamas pazemības trūkuma zīmes:

domāt, ka tas, ko dari vai saki, ir labāk izdarīts vai pateikts nekā tas, ko izdara vai pasaka citi;

vēlēties vienmēr panākt savu;

nepamatoti strīdēties vai arī tad, ja tev ir taisnība, stūrgalvīgi un nepatīkamā veidā uzstāt uz to;

izteikt savu viedokli, kad tev to neprasa un arī tuvākmīlestība uz to nemudina;

nicināt citu cilvēku viedokli;

neuzskatīt, ka visas tavas dāvanas un labās īpašības ir aizlienētas;

neatzīt, ka neesi goda un cieņas cienīgs un tev nepienākas pat zeme, pa kuru tu staigā, un lietas, kas tev pieder;

sarunās piesaukt sevi pašu kā paraugu;

runāt par sevi sliktu, lai citi par tevi domātu labu vai arī lai iebilstu tev;

taisnoties, kad tev aizrāda;

slēpt no garīgā vadītāja dažus pazemojošus trūkumus, lai viņš nezaudētu viedokli, kas viņam ir par tevi;

ar patiku klausīties, kad tevi slavē, vai priecāties, kad par tevi runā labu;

pārdzīvot, ka citus vērtē augstāk par tevi;

atteikties izpildīt maznozīmīgus uzdevumus;

meklēt, kā izcelties, vai vēlēties to;

sarunās dot mājienus ar vārdiem, kas ir pašslavinoši vai arī liek noprast, cik esi godīgs, apdāvināts vai izveicīgs un kāds ir tavs profesionālais prestižs;

kaunēties par to, ka tev kaut kā trūkst…

Būt pazemīgam nav tas pats, kas just satraukumu un bailes.

Bēgsim no neīstās pazemības, ko sauc par ērtību.

Pēteris Viņam teica: „Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?“ Jēzus viņam atbildēja: „Ko Es tagad daru, tu nesaproti, bet vēlāk sapratīsi.“ Pēteris uzstāja: „Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!“ Jēzus atbildēja: „Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs pie manis daļas.“ Sīmanis Pēteris padevās: „Kungs, ne vien kājas, bet arī rokas un galvu!“ Kad tiekam aicināti pilnīgi un līdz galam, nevilcinoties sevi ziedot, bieži vien mēs tam pretojamies ar neīstu pazemību, tādu kā Pēterim… Kaut mēs būtu cilvēki, kuru sirds arī ir tāda kā apustulim! Pēteris nevienam neļāva mīlēt Jēzu vairāk par viņu. Šī mīlestība viņu mudināja reaģēt: „Te es esmu! Mazgā man rokas, galvu, kājas! Šķīstī mani pilnībā, jo es vēlos Tev sevi dāvāt, nepaturot sev neko!“

Es tev norakstu fragmentu no kādas vēstules: „Man patīk evaņģēliskā pazemība, taču manī izraisa sašutumu tas, ka daži kristieši ir neapzināti ierāvušies sevī kā tādas aitas un tādējādi liek Baznīcai zaudēt prestižu. Droši vien par viņiem domāja tas ateistu rakstnieks, kad sacīja, ka kristīgā morāle ir vergu morāle.“ Tik tiešām, mēs esam kalpi. Kalpi, kas paaugstināti līdz Dieva bērnu līmenim un kas nevēlas uzvesties kā kaislību vergi.

Pārliecība par to, ka esi „slikta izejviela“, – tevis paša pazīšana – tev dāvās pārdabisko reakciju, kas arvien vairāk liks iesakņoties tavā dvēselē priekam un mieram, sastopoties ar pazemojumu, nicinājumu un neslavas celšanu…

Vēl bez Fiat! – Kungs, lai notiek tas, ko Tu vēlies, – tavai domu gaitai šajos gadījumos jābūt šādai: tik vien viņš teica? Redzams, ka mani nepazīst, citādi būtu pateicis daudz vairāk. Tā kā tu esi pārliecināts, ka esi pelnījis visļaunāko izturēšanos, tu jutīsies pateicīgs tam cilvēkam un tev sagādās prieku tas, kas citam liktu ciest.

Jo augstāk tiek pacelta statuja, jo smagāks un bīstamāks ir sitiens, ja tā krīt.

Vērsies pie garīgā vadītāja ikreiz ar lielāku pazemību un regulāri, jo tā arī ir pazemība. Iedomājies – un tu nekļūdīsies, jo tādējādi ar tevi runā Dievs, – ka esi kā mazs (vaļsirdīgs!) bērns, kuram māca runāt, lasīt, pazīt puķes un putnus, izdzīvot priekus un bēdas, skatīties zem kājām, kur iet.

Quia respexit humilitatem ancillae suae – jo Viņš uzlūkoja savas kalpones zemību…

– Ik dienas es arvien vairāk pārliecinos, ka patiesa pazemība ir visu tikumu pārdabiskais pamats! Vērsies pie Dievmātes, lai viņa mums iemāca iet pa šo taku.