Numuru saraksts

Neesi šaursirdīgs! Atver savu sirdi, lai tā kļūst visaptveroša, katoliska. Nelidinies kā mājputns, ja vari pacelties augstumos kā ērglis.

Misionārs. Tu sapņo kļūt par misionāru un sludināt pasaulē Dieva Vārdu. Tava sirds, līdzīgi Sv. Franciskam Ksavjeram, alkst iekarot Kungam visu pasauli: Japānu un Ķīnu, Indiju un Krieviju. Tu vēlies pie Viņa kājām nolikt visu Āfriku un Austrāliju, visu Amerikas kontinentu un Ziemeļeiropu…

Aizdedzini šo uguni savā sirdi, šis svētās alkas - dāvināt Kungam šis dvēseles. Bet neaizmirsti, ka labākais misionārs ir tas, kas pazemīgi paklausa. Paliec tur, kur esi, - savā darbavietā, strādājot tālu no citām zemēm, kas tik ļoti tevi vilina, - šādi tu slavē Dievu visur - gan „šeit“, gan „tur“ neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa -, un apustuliskās darbības lauks tev paveras kā tur, tā ari šeit. Vai tu nejūti, ka, tāpat kā Franciskam Ksavjeram, tavas rokas ir pagurušas - tik daudzus nokristot?

Būt katolim nozīmē mīlēt savu tēviju, nepiekāpjoties nevienam šajā mīlestībā. Un tajā pašā laikā turot augstā cieņā visu citu tautu cildenos centienus. Par jebkuru Francijas sasniegumu es spēju priecāties kā par savējo. Tāpat kā viss, par ko lepojas itālieši un angļi, vācieši un amerikāņi, aziāti un afrikāņi, izraisa lepnumu arī manī.

Katolis! Plaša sirds, atvērts gars!

Jo tuvāk apustulis ir Dievam, jo vis-aptverošākas ir viņa tieksmes. Apustuļa sirds kļūst aizvien plašāka, lai tajā būtu vieta visām lietām, visiem cilvēkiem… un lai viņš varētu visu pasauli nolikt pie Jēzus kājām.

Es ļoti labi saprotu, ka tu mīli savu zemi un savu ģimeni un tomēr, neskatoties uz to, ar nepacietību ilgojies pēc brīža, kad šķērsosi tālas zemes un jūras, jo tevi tirda alkas pēc pļaujas.

Tev ir taisnība! Tu raksti, ka no kalngala var redzēt apkārtni daudzu kilometru tālumā un tomēr nevar saskatīt nevienu ieleju: tikai kalns aiz kalna. Liekas, ka vietām ainava aizplīvurojas, bet, kad migla izklīst, parādās vēl viena otra kalnu grēda, kas skatam bija aizklāta.

Tāds ir tavas kalpošanas apvārsnis. Tādam tam ir jābūt. Šķērso visu pasauli! Bet ceļi jums nav ierīkoti… Klājiet paši ceļu pāri kalniem, un akmeņi jums saplaks pie kājām.

Tevi pārsteidza tas, ka man patika jūsu apustuliskās kalpošanas „dažādība vienotībā“. Es sacīju: „Vienotība, dažādība… Jums ir jābūt dažādiem, cik dažādi ir svētie, jo viņi nav nemaz līdzīgi cits citam. Jums ir jābūt vienādiem kā svētajiem, kuri nebūtu kļuvuši svēti, ja katrs no viņiem nelīdzinātos Kristum.“

Ļoti lūdzu, neorganizējiet savā darbā „frakcijas“! Kalpošana tad kļūs mazefektīva, jo ar laiku viss jūsu apustuliskais darbs draud pārvērsties par darbu „frakcijā“.

„Ir tik daudz ceļu!“ tu noskumis sacīji. Tā tam ir jābūt, lai visas dvēseles varētu atrast savu ceļu šajā apbrīnojamā dažādībā.

Apjukums? Stingri izvēlies savu ceļu, un apjukums izgaisīs.

Priecājies, redzot citus apustuļus pašaizliedzīgi kalpojam. Lūdz viņiem Dieva žēlastību un ari to, lai viņi šo žēlastību spētu atbilstoši novērtēt.

Tad dodies pats pa sevis izraudzīto ceļu, ticot, ka cita ceļa tev nav.

Tu nerādi citiem labu piemēru, ja tev ir nepatīkami, kad citi kalpo Kristum un nepievērš tev uzmanību. Atminies vārdus no Marka evaņģēlija: „Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas mums neseko, kas Tavā vārdā izdzen ļaunos garus, un mēs viņam to aizliedzām.“ Bet Jēzus sacīja: „Neliedziet to viņam, jo neviens nedara manā vārdā brīnumu, kas tūdaļ varētu par mani ļaunu runāt. Jo, kas nav pret jums, tas ir ar jums.“