Numuru saraksts

Tava laime virs zemes ir identiska tam, kāda ir tava uzticība ticībai, šķīstībai un ceļam, ko Kungs tev nospraudis.

Šķīstība, ko cilvēks dzīvo saskaņā ar savu aicinājumu un stāvokli – vai viņš ir neprecējies, precējies, atraitnis, priesteris –, ir triumfējošs mīlestības apliecinājums.

Šķīstības „brīnumam“ ir šādi atbalsta punkti – lūgšana un mērdēšanās.

Jo kārdinājums pret šķīstību ir apslēptāks, jo tas ir bīstamāks: tā kā tas piekļūst ar viltu, tad vieglāk piemāna.

– Nepiekāpies! Pat ne ar aizbildinājumu, ka ne-vēlies „šķist dīvains“!

Svētā šķīstība – tā ir miesas pazemība. Tu lūdzies: „Kungs, liec manai sirdij septiņas slēdzenes!“ Un es tev devu padomu lūgt ne tikai septiņas slēdzenes sirdij, bet arī astoņdesmit nopietnības gadus tavai jaunībai. Turklāt esi modrs… tāpēc, ka vieglāk ir nodzēst dzirksteli nekā ugunsgrēku; bēdz…, jo šajā jomā

būt „drosmīgam“ ir nekrietns gļēvums; lai tavas acis nešaudās uz visām pusēm…, jo tas nevis liecina par apķērīgu prātu, bet gan ir sātana lamatas. Taču visa cilvēciskā piesardzība, mērdēšanās, astru krekls, šaustīšanās instrumenti un gavēnis – cik maza tam visam nozīme bez Tevis, mans Dievs!

Lūk, kādiem vārdiem kāds biktstēvs darīja galu iekārei, ko piedzīvoja kāda jūtīga dvēsele, kas atzinās dažās ziņkārībās. – „Nekas! Tēviņu un mātīšu instinkti.“

Tiklīdz labprātīgi tiek pieļauts šāds dialogs, kārdinājums atņem dvēselei mieru, tāpat kā labprātīgi pieņemta nešķīstība iznīcina žēlastību.

Viņš devās pa nešķīstības ceļu ar visu savu miesu un… ar visu savu dvēseli. – Viņa ticība pamazām apdzisa… Kaut arī viņš joprojām skaidri apzinās, ka problēma nav ticībā.

„Jūs man teicāt, ka ar savu pagātni es varu kļūt par „jaunu“ svēto Augustīnu. Man par to nav nekādu šaubu, un šodien vēl vairāk nekā vakar vēlos to pierādīt.“ Taču tev pašā saknē bezbailīgi jānogriež vecā dzīve, tāpat kā to paveica svētais Hiponas bīskaps.

Jā, ar satriektu sirdi lūdz piedošanu un bagātīgi gandari par visu nešķīsto savā pagājušajā dzīvē, taču nemēģini to atcerēties.

Šī netīrā saruna… nāk no kloākas!

– Nepietiek ar to, ka tu to neatbalsti. Asi izrādi savu riebumu!

Tā vien šķiet, ka „gars“ sarūk, samazinās, līdz paliek vien punktiņš… Bet miesa uzmilzt, pieaug, līdz valda. – Svētais Pāvils tev rakstīja: „Es sodu un paverdzinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.“