Numuru saraksts

Virs zemes neviens nav laimīgs, kamēr neizlemj tāds nebūt. Lūk, kāds ir ceļš: sāpes (kristiešu valodā!) nozīmē krustu; Dieva gribu, mīlestību; un laimi šeit, lejā, un vēlāk, mūžībā.

Ejot pazemības taku, var nokļūt visur…, bet galvenokārt – Debesīs.

Cīnies pret sava rakstura negludumiem, pret savu egoismu, pret savu ērtību, pret savu nepatiku… Neskaitot to, ka mums ir jābūt līdzpestītājiem, balva, ko saņemsi – apdomā labi! –, būs tieši saistīta ar to, ko būsi sējis.

Laiks ir mūsu dārgums, „nauda“, par ko nopirkt mūžību.

Ja kādu reizi tevi dara nemierīgu doma par mūsu māsu nāvi (jo redzi savu niecību!), saņem dūšu un apdomā: kādas būs Debesis, kas mūs gaida, kad viss skaistums un varenība, visa laime un Dieva bezgalīgā mīlestība piepildīs nabaga māla trauku, kas ir cilvēciskā būtne, un viņu piesātinās mūžīgi, ar vienmēr jaunu laimi?

Sastopoties ar šīs dzīves rūgto netaisnību, taisnīga dvēsele tik ļoti līksmojas, domājot par sava mūžīgā Dieva mūžīgo taisnību!

– Un, iepazīstot pašas postu, viņa nereti pār lūpām ļauj izlauzties Pāvila saucienam, ko pavada dedzīgas ilgas: „Non vivo ego – vairs nedzīvoju es!“ Tas ir Kristus, kas manī dzīvo un dzīvos mūžīgi!