Numuru saraksts

Tu man sacīji, ka ir tādas ainas Jēzus dzīvē, kas Tevi aizkustina vairāk, – kad Viņš nostājas ar cilvēkiem aci pret aci… kad Viņš dāvā mieru un veselību tiem, kuru miesu un dvēseli satriekušas ciešanas… Tevi sajūsmina, tu uzstāji, redzēt, kā Viņš izārstē spitālību, atjauno redzi, izdziedina paralizēto cilvēku pie dīķa – šo nabaga cilvēku, kuru neviens neatcerējās. Tajos brīžos tu Jēzu redzi tik ļoti cilvēcīgu, tik ļoti pieejamu!

– Tad zini…, Jēzus joprojām ir tāds pats kā toreiz.

Tu lūdzi Kungam, lai Viņš tev ļauj mazliet ciest Viņa dēļ. Taču pēc tam, kad sāpes atklājās tik cilvēciskā, tik normālā veidā – kā ģimenes problēmas vai sarežģījumi…, vai arī tūkstošiem ikdienas dzīves sīkumu –, tev bija grūti aiz tām saskatīt Kristu. – Ar paklausību atver savas rokas šīm naglām…, un tavas sāpes pārvērtīsies priekā.

Nežēlojies, ja ciet. Akmens, ko augstu vērtē un kas ir dārgs, tiek pulēts. Tev sāp? – Ļauj sevi veidot ar pateicību, jo Dievs ir ņēmis tevi savās rokās kā dimantu… Ar parastu oli neviens tā nekrāmējas.

Tiem, kas gļēvi bēg no ciešanām, ir ko lūgšanā pārdomāt, redzot, ar kādu entuziasmu citas dvēseles apskauj sāpes. Nav nemaz tik maz tādu vīriešu un sieviešu, kuri prot ciest kristīgi. Sekosim viņu piemēram.

Tu žēlojies? … Un tu man sniedz savus skaidrojumus, it kā tev būtu taisnība: Viens dūriens!… Vēl vienu!…

– Bet vai neapzinies, ka ir muļķīgi brīnīties par to, ka rozēm ir ērkšķi?

Ļauj man runāt ar tevi vaļsirdīgi, tāpat kā līdz šim. Man pietiek uzlūkot savā priekšā krucifiksu, lai es vairs neuzdrošinātos runāt par savām ciešanām… Un man nav grūti piebilst, ka esmu cietis daudz, bet vienmēr ar prieku.

Tevi nesaprot? … Viņš bija Patiesība un Gaisma, taču savējie Viņu tāpat nesaprata. – Kā jau tik daudzkārt esmu tev licis apdomāt, atceries Kunga vārdus: „Māceklis nav lielāks par savu Skolotāju.“

Apvainojumi un nomelnošana, ko cieš Dieva bērns, ir salīdzināmi ar ievainojumiem, ko karavīrs gūst kaujas laukā.

Tevi vazā šurpu turpu, tevi nomelno… Kāda gan nozīme ir tavai labajai slavai? Katrā ziņā nejūti ne kaunu, ne bēdas par sevi, bet gan par viņiem – par tiem, kas tev dara pāri.

Reizēm cilvēki negrib saprast, viņi ir kā akli… Taču citreiz savukārt tas biji tu, kurš nemācēji likt sevi saprast. Labojies!

Nepietiek ar to, ka tev ir taisnība. Vēl ir nepieciešams prast to parādīt… Un panākt, lai citi vēlas to atzīt. Tomēr apliecini patiesību vienmēr, kad tas nepieciešams, neapstājoties pie „ko teiks citi“.

Ja tu regulāri apmeklēsi Mācītāja skolu, tevi nepārsteigs tas, ka tev ir jācīnās pret tik ļoti daudzu cilvēku neizpratni, kaut arī viņi būtu spējuši tev neizsakāmi palīdzēt ar to vien, ja nedaudz papūlētos būt saprotoši.