Numuru saraksts

Bieži vien tu sev uzdod jautājumu, kāpēc dvēseles, kam bijusi tā laime pazīt Jēzu kopš bērnības, tik ļoti vilcinās Viņam atbildēt ar labāko, kas viņām ir, – ar savu dzīvi, savu ģimeni, saviem sapņiem. Redzi, tieši tāpēc, ka esi „visu“ saņēmis uzreiz, tev ir pienākums izrādīt savu pateicību Kungam. Tā reaģētu aklais, kas negaidīti atguvis redzi, kamēr citiem neienāk prātā pat pateikties par to, ka ir redzīgi. Taču… ar to nepietiek. Tev ir ik dienas jāpalīdz apkārtējiem izturēties ar pateicību pret savu Dieva bērnu stāvokli. Neapgalvo, ka esi pateicīgs, ja tu tā nerīkojies.

Lēnām apdomā šo – no manis tiek prasīts ļoti maz, bet man tiek dots ļoti daudz.

Mēs, kas esam veltījuši sevi Dievam, neesam zaudējuši neko.

Svētā Jaunava Marija ir neierobežotās sevis dāvāšanas paraugs. – Vai atceries? Jēzus Kristus ar viņai domātu uzslavu apgalvo: „Lūk, kas pilda mana Tēva gribu, – tā ir mana Māte! …“ Lūdz šai labajai Mātei, lai tavā dvēselē pieņemas spēkā – mīlestības un atbrīvošanās spēkā – viņas priekšzīmīgā dāsnuma atbilde: „Ecce ancilla Domini!“ Redzi, es esmu Kunga kalpone.

Šķita, ka viņš ir pieņēmis galīgu un negrozāmu lēmumu… Taču, kad bija jāņem spalva rokās, lai šķirtos no savas līgavas, neizlēmība ņēma virsroku un pietrūka drosmes. Daži runāja, ka tas ir ļoti cilvēcīgi un saprotami. Cik var saprast, saskaņā ar dažu cilvēku viedokli, zemes mīlestība nav starp tām jomām, kas jāatstāj, lai pilnībā sekotu Jēzum, kad Viņš to lūdz.

Daži cilvēki savas dzīves laikā izturas tā, it kā Kungs par sevis dāvāšanu un taisnīgu izturēšanos būtu runājis tikai ar tiem, kuriem tas neko nemaksā – turklāt tādu vispār nav! – vai kuriem nav nepieciešams cīnīties. Viņi aizmirst, ka Jēzus teica visiem – Debesu valstībā jāielaužas ar varu, ar katra brīža nemitīgu svētu cīņu.

Kritumi un kāpumi. Tev ir daudz, pārāk daudz kritumu un kāpumu! Iemesls tam ir skaidrs – līdz šim tu dzīvoji vieglu dzīvi, un joprojām negribi saprast, ka starp „vēlēties“ un „veltīt sevi“ ir diezgan ievērojams attālums.

Atgūsti laiku, ko esi zaudējis, dusot uz pašapmierinātības lauriem un uzskatot, ka esi labs cilvēks, it kā varētu iztikt ar to, ka nezodz un nenogalini. Pasteidzini soli gan dievbijībā, gan darbā, jo vēl liels ceļa gabals ir tev priekšā! Dzīvo saticīgi ar visiem, arī ar tiem, kas tev traucē, un centies mīlēt – lai kalpotu! – tos, kurus agrāk nicināji.

Atjaunošanās nav atslābināšanās.

Nav nozīmes veltīt sevi, ja tas netiek darīts ar nodomu veikt ļoti lielu, pilnībā dievišķu darbu – sasniegt svētumu.

Tāpēc Baznīca, kanonizējot svētos, pasludina, ka viņu dzīve bijusi varonīga.

Uzmanību, tev jārīkojas ļoti smalki! – Gādā, lai pat to laiku, kamēr tu cel temperatūru vidē ap tevi, nekrītas tā, kas ir tevī pašā.

Laimīgas svētīgās dvēseles, kas, dzirdot runājam Jēzu – un Viņš ar mums runā nemitīgi –, uzreiz Viņu pazīst kā Ceļu, Patiesību un Dzīvību!

– Vari būt drošs, ka, ja mēs neesam līdzdalīgi šajā laimē, tas ir tāpēc, ka mums ir trūcis apņēmības, lai Viņam sekotu.