Numuru saraksts

Lojalitātes auglis ir pārliecība par to, ka tu ej pa taisnu ceļu, uz kura nav nedz nestabilitātes, nedz satraukumu, un nesatricināma drošība par to, ka eksistē veselais saprāts un laime.

– Pielūko, vai tas katru mirkli piepildās tavā dzīvē.

Tu man atklāji, ka Dievs reizēm tevi piepilda ar gaismu, bet reizēm – nē. Es tev ar noteiktību atgādināju, ka Kungs vienmēr ir bezgalīgi labs. Tāpēc, lai turpinātu iet uz priekšu, tev pietiek ar šiem gaismas pielietajiem laika sprīžiem, kaut gan arī no tiem otrajiem tev ir labums – tie tevi dara uzticīgāku.

Zemes sāls. – Mūsu Kungs sacīja, ka Viņa mācekļi, ieskaitot tevi un mani, ir zemes sāls. Lai imunizētu, novērstu bojāšanos, piešķirtu pasaulei garšu.

Taču tāpat Viņš piebilda: „Quod si sal evanuerit… Ja sāls zaudē savu garšu, to izmetīs un cilvēki to samīs…“

Tagad, saskaroties ar daudziem notikumiem, kas mūs apbēdina, vai sāc aptvert to, ko iepriekš neaptvēri?

Man uzdzen trīsas apustuļa otrās vēstules Timotejam daļa, kur viņš izsaka sāpes par to, ka Dēmass aizbēdzis uz Tesalonīkiem, sekojot pasaules valdzinājumam… Nieku dēļ un bailēs no vajāšanas cilvēks, ko citās vēstulēs Pāvils piemin starp svētajiem, nodeva dievišķo uzdevumu. Man pārskrien šermuļi, kad padomāju, cik esmu niecīgs, un tas mani mudina censties būt uzticīgam Kungam pat lietās, kas var šķist nesvarīgas, jo, ja tās man neļauj vairāk vienoties ar Viņu, es tās negribu!

Attiecībā uz tik daudziem vēsturiskiem brīžiem, kurus velns nepaguris atkārto, man šķita ļoti adekvāts lojalitātes apsvērums, ko tu man atrakstīji: „Visu dienu sirdī, galvā un uz lūpām es nesu vienu šautru lūgšanu: Roma!“

Kas par atklājumu! Lieta, ko pats saprati vien pa pusei, tev kļuva skaidra kā diena, kad tev nācās to izskaidrot citiem. Tev bija jārunā ļoti saudzīgi ar kādu cilvēku, kas bija zaudējis dūšu, jutās neefektīvs un nevēlējās nevienam būt par nastu… Tieši tad tu labāk nekā jebkad saprati, kāpēc es vienmēr runāju par to, ka mums ir jābūt kā ēzelīšiem, kas griež ratu: uzticīgiem, ar milzīgām klapēm uz acīm, lai personiski ne redzētu, ne izbaudītu rezultātus – ziedus, augļus, dārzu pašā plaukumā, tomēr pārliecinātiem par savas uzticības augļiem.

Lojalitāte paģēr izsalkumu pēc izglītošanās, jo patiesās mīlestības mudināts tu nevēlies riskēt un aiz nezināšanas izplatīt vai aizstāvēt kritērijus un nostājas, kas ne tuvu nesaskan ar patiesību.

Tu man raksti: „Es vēlētos, lai mana lojalitāte un neatlaidība būtu tik pamatīgas un mūžīgas un mana kalpošana tik modra un mīlestības pilna, ka Jūs varētu priecāties par mani un es Jums būtu neliels atpūtas brīdis.“

– Un es tev atbildu: „Lai Dievs nostiprina tavu apņemšanos, ka mēs būtu Viņam palīgi un atpūta.“

Taisnība, ka daži cilvēki no sākuma ir entuziasma pārpilni, bet pēc tam aiziet… Neraizējies! Viņi ir kā adata, ko Dievs izmanto, lai ievilktu diegu. Un jā – aizlūdz par viņiem! Jo, iespējams, var panākt, ka viņi turpina mudināt citus.

Tev, šaubīgajam, norakstu fragmentu no kādas vēstules: „Sākot no šī brīža, varbūt es arī turpmāk būšu tikpat nepiemērots instruments kā parasti. Tomēr, par spīti tam, būs mainījusies mana attieksme pret manas dzīves [galveno] problēmu un tās risinājums, jo manī ir spēcīga vēlēšanās pēc neatlaidības… uz visiem laikiem!“

– Nemūžam nešaubies par to, ka Viņš nekad nepieviļ.

Tava dzīve ir kalpošana, taču lai tevī aizvien ir pilnīga lojalitāte, bez nosacījumiem. Tikai tā mēs nesīsim tādus augļus, kādus Kungs no mums gaida.

Ne no askētiskā, ne no juridiskā viedokļa es nekad nepiekritīšu to cilvēku uzskatam, kuri domā un dzīvo tā, it kā kalpot Baznīcai nozīmētu uzkundzēties citiem.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka lojalitātes trūkums cilvēcisku viedokļu dēļ ir nemīlestība… un personības trūkums.

Pievērs savas acis Jaunavai un paraugies, kā viņa dzīvo lojalitātes tikumu. Kad Elizabetei viņa ir vajadzīga, Evaņģēlijs apgalvo, ka viņa dodas ceļā cum festinatione, ar priecīgu steigu. Mācies!