Numuru saraksts

Ieklausies manī uzmanīgi un atbalso to, ko teikšu, – kristietība ir Mīlestība. Attiecības ar Dievu galvenokārt ir apliecinošs dialogs. Rūpes par citiem – apustulāts – nav kaut kāda luksus prece, nodarbošanās tikai dažiem.

– Tagad, kad tu to zini, lai tevi piepilda prieks, jo tava dzīve ir ieguvusi pilnīgi jaunu jēgu; un esi konsekvents.

Nestāsti, ka tu kop savu iekšējo dzīvi, ja tev nav intensīva, nerimtīga apustulāta. Kungs, ar kuru tu sarunājies, kā man to apliecini, vēlas, lai visi cilvēki tiek izglābti.

Kristus daudz gaida no tavām pūlēm. Taču tev ir jāiet meklēt dvēseles, kā Labais Gans devās meklēt simto avi – negaidot, kad tevi pasauks. Vēlāk izmanto savus draugus, lai darītu labu citiem. – Pasaki katram no viņiem, ka neviens nevar justies mierīgs ar tādu garīgo dzīvi, kura neiet pāri malām apustuliskā dedzībā pēc tam, kad ir cilvēku piepildījusi.

Nevar atdalīt reliģiju no dzīves ne domās, ne ikdienas realitātē.

Es tevi pilnīgi saprotu, kad raksti par savu apustulātu: „Es veltīšu trīs stundas lūgšanai, mācoties fiziku. Tā būs bombardēšana, lai „krīt“ otra pozīcija, kas atrodas bibliotēkas galda otrā pusē… Jūs jau ar viņu iepazināties, kad bijāt šeit.“ Atceros, kāds bija tavs prieks, kad tu dzirdēji mani sakām, ka starp lūgšanu un darbu nav jābūt pārrāvumam.

Neesi sašutis, ka ir slikti kristieši, kas sarosās, bet nepraktizē. Apustulis raksta, ka Kungs „katram atmaksās pēc viņa darbiem“. Tev – saskaņā ar taviem darbiem, man – ar manējiem.

– Ja tu un es nolemsim uzvesties labi, tajā brīdī pasaulē kļūs par diviem palaidņiem mazāk.

Tu apgalvo, ka esi katolis… – Tieši tāpēc izjūtu skumjas, kad redzu, ka tava pārliecība nav pietiekami nelokāma, lai tevi pamudinātu šo katolicismu dzīvot darbībā, bez pārtraukuma un bez izņēmumiem.

Daudzkārt patiesība ir tik neticama! … Visvairāk tādēļ, ka tā vienmēr pieprasa konsekventu rīcību.

Neuzvedies kā nelga! Tas nav nekāds fanātisms, ja ar katru dienu vairāk vēlas pazīt, mīlēt un ar lielāku pārliecību aizstāvēt patiesību, kas tev jāpazīst, jāmīl un jāaizstāv.

Turpretī (un es to saku bez bailēm) sektantismā krīt tie, kas pretojas šādas izturēšanās loģikai neīstas brīvības vārdā.

Tā notika jau Jēzus Kristus laikā – ir viegli pateikt „nē“; noliegt vai padarīt apšaubāmu kādu ticības patiesību. – Tev, kas sevi sauc par katoli, ir jābalstās uz „jā“.

– Vēlāk, pēc padziļinātām studijām, tu būsi spējīgs izklāstīt savas pārliecības iemeslus: to, ka nav pretrunu (un tādu nevar būt) starp Patiesību un zinātni, starp Patiesību un dzīvi.

Nepamet darāmo, neatstāj iesākto ceļu, pat ja tev jādzīvo kopā ar cilvēkiem, kas pilni aizspriedumu, it kā spriedumu pamatu vai terminu no-zīmi noteiktu viņu izturēšanās un viņu apgalvojumi.

– Centies, lai viņi tevi saprot…, taču, ja tu to nespēj panākt, turpini savu ceļu.

Tu viņam pastāstīji par saviem ideāliem un savu noteikto un nelokāmo katoļa uzvedību. Šķita, ka viņš pieņem un saprot šo ceļu. – Taču vēlāk tevi pārņēma šaubas: vai tikai viņa izpratni neslāpē viņa ne pārāk kārtīgie ieradumi…

– Uzmeklē viņu no jauna un paskaidro viņam, ka patiesību pieņem, lai to dzīvotu vai lai censtos to dzīvot.