Pienākums būt taisnīgiem pret Dievu un cilvēkiem

Pirmām kārtām mums jābūt taisnīgiem pret Dievu; ierakstīsim šo pārliecību dziļi savās dvēselēs tā, lai tā atklājas arī mūsu rīcībā. Tas ir īstenais pārbaudes akmens patiesajām alkām un slāpēm pēc taisnības. (sal. Mt 5, 6) Tas ir tas, kas tās atšķir no skauģu un aizvainoto, egoistu un alkatīgo klaigām. Liegt mūsu Radītājam un Pestītājam pateicību par tām neskaitāmajām un neaprakstāmajām dāvanām, ko Viņš mums dod, būtu visbaisākā nepateicība un netaisnība. Ja patiesi pieliekat pūles, lai būtu taisnīgi, jūs bieži pārdomāsiet to, cik atkarīgi no Dieva mēs esam. Jo „kas tev ir, ko tu nebūtu saņēmis?“ (1 Kor 4, 7) Tā jūs piepildīsieties ar pateicību un vēlēšanos atbildēt Tēvam, kurš neprātīgi mūs mīl.

Tad jūsos atdzīvosies labais bērna bijības gars, kas liks jums vērsties pie Dieva ar visas savas sirds maigumu. Un kad liekuļi mēģinās iesēt jūsos šaubas, vai tikai Kungam ir tiesības prasīt no jums tik daudz, neļaujieties pievilties. Tieši pretēji, nostājieties Dieva priekšā neuzstādot Viņam nekādus noteikumus; paklausīgi kā māls podnieka rokās (Jer 18, 6), padevīgi atzīstoties Deus meus et omnia! — Tu esi mans Dievs un mans viss. Un ja kādreiz jums nāksies saņemt negaidītu triecienu, nepelnītas ciešanas, ko jums sagādās cilvēki, jūs mācēsiet rast spēku, lai ar jaunu prieku dziedātu: lai notiek, piepildās, ir slavēta un mūžam teikta vistaisnīgākā un laipnākā Dieva Griba pāri pār visām lietām. Āmen. Āmen.