Raugs un mīkla

Mēs gribam sekot Kungam, vēlamies izplatīt Viņa Vārdu. Taču cilvēciski runājot, ir tikai loģiski, ja mūsos rodas jautājums: „Kas gan mēs esam pret tik daudziem?“ Pat ja kristiešu skaits mērāms miljonos, kas tas ir salīdzinājumā ar visas pasaules iedzīvotājiem? Tieši tādēļ mums jāapzinās sevi kā mazu rauga gabaliņu, kura tomēr ir pietiekami, lai darītu labu visai cilvēcei un to pārveidotu, kā to atgādina apustulis: „Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.“ (1 Kor 5, 6) Mums jāiemācas būt par šo raugu, kas spējīgs mainīt un pārveidot daudz cilvēku.

Vai raugs būtu ar ko labāks par mīklu? Nē. Taču tas ir nepieciešams, lai mīkla uzrūgtu un kļūtu par veselīgu un baudāmu ēdienu.

Padomājiet, kaut vai tikai lielos vilcienos, par to, cik lietderīgs ir raugs — tas kalpo, lai pagatavotu maizi, šo vienkāršo ēdienu, kas pieejams ikvienam. Daudzviet (varbūt jums ir gadījies būt tur klāt) maizes cepšana ir īsts rituāls, kam noslēdzoties tiek iegūts brīnišķīgs, gards un acīm tīkams produkts.

Tiek izvēlēti labi milti, ja iespējams — augstākā labuma. Mīkla kopā ar raugu tiek mīcīta abrā — tas ir darbs, kas prasa pacietību un laiku. Pēc tam tai jāļauj nostāvēties — tas nepieciešams, lai raugs paveiktu savu darbu un mīkla uzrūgtu.

Tikmēr krāsnī, uzmundrinoši sprakšķot malkas pagalēm, kuras uguns, un vēlāk mīkla krāsns karstumā top par mīkstu, porainu un barojošu maizes klaipiņu. Tas nevarētu notikt, ja iepriekš mīklai netiktu pievienots raugs, kas, lai arī tā ir pavisam nedaudz un tas mīklā izšķīst, sajaucoties ar citām sastāvdaļām, labi un nemanāmi paveic savu darbu.