Numuru saraksts

Tava garīgās dzīves aizsardzība darbojas pēc kara taktikas noteikumiem. Attālākajās pozīcijās, kas atrodas ievērojamā attālumā no galvenā cietokšņa, tu uzsāc kauju pēc kaujas - ikdienas garīgo cīņu ar ienaidnieku.

Arī viņš sīvi cīnās: traucē tev lūgties, novērš no darba, iedveš tev domas par tavas pašaizliedzības bezjēdzīgumu.

Bet cik grūti viņam ir ieņemt pašu cietoksni, nokļūt līdz torņiem un tiltiem! Lai ari garīgās dzīves aizsardzība ir nepilnīga, tomēr ienaidnieks būs izmocīts, un viņš, jūtoties pavisam izvārdzis, vairs nevarēs gūt uzvaru.

Neapmulsti, ja, domājot par pārdabiskās pasaules brīnumiem, tu dzirdi klusu un uzstājīgu veca vira balsi.

Tā ir „nāves miesa“, kas zaudējusi savas tiesības. Bet tev ir dota žēlastība. Esi Dievam uzticīgs, un tu uzvarēsi.

Pasaule, velns un miesa ir ļoti nelietīga. Izmantojot vājību, ka tevi mēdz iemājot mežonis, tie vēlas, lai par nožēlojamas baudas atspulgu, kas nav ne plika graša vērts, tu atdotu zeltu, pērles, dimantu un rubīnus, kuri slacīti ar Dieva dzīvinošām un pestīšanu nesošām asinīm.

Vai tev vēl ausis skan šie vārdi: „Tu būtu daudz noderīgāks, ja būtu citā vietā, citā darbā un tev būtu citāds dzīvesveids. Tā ir vistīrākā tava talanta izniekošana“?

Bet es tev teikšu tā: „Kalpo Kungam tur, kur esi nolikts! Tas domas, kas tevi nomāc, ir no velna.“

Tu skumsti un bēdājies, ka, pieņemot Svēto Komūniju, neizjūti saviļņojumu. Bet saki man: kad tu dodies pieņemt Svēto Komūniju, tu meklē sevi vai Kristu? ja sevi, tad tev tiešām ir iemesls bēdāties. ja Kristu, kā tam ari jābūt, vai tad tu varētu vēlēties drošāku zīmi par Krustu, lai zinātu, ka esi viņu atradis?

Atkal kritiens… un vēl kāds! Vai krist izmisumā? Nē! Zemoties! Ar savas mīļotās Mātes Marijas starpniecību vērsties pie žēlsirdīgās Kristus mīlestības, izlasīt nožēlas psalmu 'apžēlojies par mani!“ un ielikt savu sirdi Kristus rokās. Un tad - sākt dzīvi no jauna.

Cik gan zemu tu šoreiz esi kritis! Labi, sāc likt pamatus šeit, pašā apakšā. Zemojies! „Cor contritum et humiliatum, Deus, non despicies.“ - „Dievs neatraidīs satriektu un pazemīgu sirdi.“

Tu neejot pret Dievu. Tavi kritieni esot tavas vājības. Pieņemsim. Bet kāpēc tie atkārtojas tik bieži? Tu neproti no tiem izvairīties. Kaut arī nevēlies, lai uzskatu tevi par sliktu, man tomēr nāksies uzskatīt tevi gan par sliktu, gan arī par dumju.

Tu cīnies ar grēku, bet tā nav īsta ciņa, jo tu esi neizlēmīgs grēka cēloņa novēršanā.

Necenties sevi apmānīt. Nesaki, ka esi vājš.

Tu esi gļēvs, un tas nav viens un tas pats.

Šis gara samulsums, šis kārdinājumu mākonis aizēno tavas dvēseles skatienu.

Tu esi tumsā. Nepārliecini sevi, ka vari iet viens, jo viens tu kritīsi. Dodies pie sava garīgā vadītāja, un sadzirdēsi to, ko Tobijam sacīja erceņģelis Rafaels: „Forti animo esto, in proximo est ut a Deo cureris,“ - „Esi drošs, jo Dievs tevi dziedinās.“ Esi paklausīgs, tad zvīņas, kas pārklāj tavas acis, nokritīs un Dievs tevi piepildīs ar savu žēlastību un mieru.

„Es neprotu gūt uzvaru pār sevi!“ tu noskumis raksti. Bet es atbildu: „Vai tu patiešām esi izmēģinājis visus līdzekļus“

Lai svētītas šīs pasaules grūtības! Nabadzība, asaras, naids, netaisnība, negods… Tu vari izturēt visu, būdams Viņā, kurš tevi stiprina.