Numuru saraksts

Lepojies? Kāpēc? Pavisam drīz pēc nedaudz gadiem, varbūt pat dienām - tu pārvērtīsies pavisam necilā trūdu un kaulu kaudzītē… un neviens virs zemes tevi vairs neatcerēsies.

Ja tu esi apustulis, tad nāve būs tava labā draudzene, kas tev palīdzēs ceļā.

Vai esi ievērojis, kā rudens dienā no kokiem birst nokaltušās lapas? Tā ikdienas mūžībā krīt dvēseles. Reiz tu būsi tāda krītoša lapa.

Vai esi dzirdējis, cik sērīgi pasaulīgi noskaņotie ļaudis žēlojas, ka „katra nodzīvotā diena ir solis tuvāk nāvei“?

Bet es tev saku: priecājies, apustuliskā dvēsele, jo katra nodzīvotā diena ved tevi tuvāk Dzīvībai.

Daudzus nāves tuvums šausmina vai pat satriec. Mums nāve ir Dzīvība, iedrošinājums un stimuls.

Viņiem tās ir beigas, mums - sākums.

Nebaidies no nāves! Sākot ar šo dienu, pieņem to pilnīgā paļāvībā uz Dievu kad vien Viņš gribēs, kā un kur vien Viņš gribēs.

Nešaubies, tā atnāks tādā stundā, tādā vietā un tādā veidā, kā būs labāk… Tava Dieva leva sūtīta. Esi sveicināta, mūsu māsa - nāve!

Kura no pasaules daļām sabruks, kad es nomiršu un vairs nebūšu?

Redzi, kā mīļotā cilvēka līķis sadalās, pārvēršoties smirdošā masā? Bet tas taču bija skaists ķermenis! Pārdomā to un izdari secinājumus!

Nevar būt, ka uz tevi nekādu iespaidu nav atstājušas Valdesa Leala gleznas. Tik daudz bīskapu, muižnieku un citu augstmaņu trūdošo līķu…

Atminies, kā hercogs Gandija, vēlākais Svētais Francisks Bordža, iesaucās: „Turpmāk vairs nekalpošu kungam, kura nāve var atņemt to man!“

Tu runā par varoņa nāvi. Bet vai tev nešķiet, ka daudz labāk ir nomirt neviena nepamanītam savā gultā, bet no Mīlestības?

Ja tu esi apustulis, tu nemirsi. Tikai mainīsi savu dzīvesvietu, neko citu.