Numuru saraksts

Tu jūti vairāk prieka. Taču šoreiz runa ir par nervozu prieku, mazliet nepacietīgu, tādu, ko pavada skaidra sajūta, ka tev kaut kas tiek prasīts kā upuris. Ieklausies manī uzmanīgi: šeit, virs zemes, nav pilnīgas laimes. Tāpēc tagad, nekavējoties, bez vārdiem un neizliekoties par upuri, velti Dievam sevi kā upurdāvanu, dāvājot sevi pilnīgi un absolūti.

Upuris, upuris! – Tā ir taisnība, ka, lai sekotu Jēzum Kristum, ir jānes krusts, Viņš pats to teica. Taču man nepatīk, ja dvēseles, kas mīl Kungu, tik daudz runā par krustu un atteikšanos, jo, kur ir mīlestība, upuris ir patīkams, kaut arī tas ne-nākas viegli, turklāt krusts ir Svētais krusts.

– Dvēsele, kas prot šādi mīlēt un dāvāt sevi, piepildās ar prieku un mieru. Tad nu – kāpēc uzstāt uz „upuri“, it kā meklējot mierinājumu, ja Kristus krusts, kas ir tava dzīvība, tevi dara laimīgu?

Ir trīs svarīgi punkti, lai spētu tuvināt dvēseles Kungam: ir jāaizmirst sevi un jādomā tikai par Dieva, sava Tēva, godu; bērna paklausībā sava griba ir jāpakļauj Debesu gribai, kā Jēzus Kristus to tev ir mācījis; ir paklausīgi jāsadarbojas ar Svētā Gara gaismu.

Lūdz Jēzum, lai Viņš tev piešķir mīlestību, kas ir kā šķīstījoša uguns, kurā tava nabaga miesa un tava nabaga sirds sadeg, attīroties no visiem zemes sārņiem… Un, kad tu būsi iztukšojies pats no sevis, lai Viņš tevi piepilda ar sevi. Lūdz, lai Viņš tev dāvā radikālu pretīguma izjūtu pret pasaulīgo. Lai tevi uztur vienīgi Mīlestība.

Mīlestība kļūst spēcīgāka arī ar atteikšanos no sevis un ar mērdēšanos.

Tās tālās zemes tauta, kura ir tik tālu no Dieva un tik nomaldījusies, tev atgādināja Skolotāja vārdus: „Tie ir kā avis bez gana.“

– Un arī tu juti, kā tavu sirdi piepilda līdzjūtība… Apņemies, ka, sākot no šīs vietas, kuru ieņem, tu atdosi savu dzīvību kā dedzināmo upuri par visiem.

Tev ir pretestības un pretošanās gars? … Labi! Vingrini to, nostājoties pret sevi un pretojoties sev!