71
Tu jūti vairāk prieka. Taču šoreiz runa ir par nervozu prieku, mazliet nepacietīgu, tādu, ko pavada skaidra sajūta, ka tev kaut kas tiek prasīts kā upuris. Ieklausies manī uzmanīgi: šeit, virs zemes, nav pilnīgas laimes. Tāpēc tagad, nekavējoties, bez vārdiem un neizliekoties par upuri, velti Dievam sevi kā upurdāvanu, dāvājot sevi pilnīgi un absolūti.
Temati
Šis numurs citā valodā
Dokuments izdrukāts no https://escriva.org/lv/surco/71/ (27.04.2024)