Ar Dievu, tā es sākumā domāju, katra diena man šķiet arvien pievilcīgāka. Es dzīvoju „pa drusciņai“. Vienu dienu man šķiet lielisks kāds sīkums, otru – atklāju horizontus, ko agrāk nebiju ievērojis… Tādā garā dzīvojot, es nezinu, kas ar laiku notiks. Vēlāk sajutu, kā Viņš mani iedrošina: ar katru dienu tu būsi arvien laimīgāks, jo laidīsies arvien dziļāk un dziļāk tajā dievišķajā piedzīvojumā, lielajā „ķezā“, kurā esmu tevi licis. Un tu pārliecināsies, ka Es tevi neatstāju.