Numuru saraksts

Tu esi palicis jaunāks! Tiešām, tu jūti, ka attiecības ar Dievu īsā laika posmā tevi ir aizvedušas atpakaļ uz vienkāršo un laimīgo jaunības laiku un pat uz to pārliecību un prieku – bez samākslotības – kas raksturīga garīgajai bērnībai… Tu palūkojies sev apkārt un redzi, ka ar citiem notiek tas pats: iet gadi kopš viņu tikšanās ar Kungu, bet līdz ar briedumu nostiprinās neizdzēšama jaunība un prieks. Viņi ne tikai šķiet jauni. Viņi ir jauni un priecīgi!

Šī iekšējās dzīves realitāte pievelk, nostiprina un apbur dvēseles. Pateicies par to katru dienu „ad Deum qui laetificat iuventutem“, Dievam, kas piepilda tavu jaunību ar prieku.

Iesaku tev kādu reizi pamēģināt atgriezties… pie savas „sākotnējās atgriešanās“. Kaut arī tas nenozīmē būt kā bērnam, tomēr ļoti tam līdzinās. Garīgajā dzīvē ir jāļauj sevi vadīt pilnīgai paļāvībai, bez bailēm vai divkosības, ir pilnīgi skaidri jārunā par to, kas rodams galvā un dvēselē.

Vērsies pie garīgā vadītāja ikreiz ar lielāku pazemību un regulāri, jo tā arī ir pazemība. Iedomājies – un tu nekļūdīsies, jo tādējādi ar tevi runā Dievs, – ka esi kā mazs (vaļsirdīgs!) bērns, kuram māca runāt, lasīt, pazīt puķes un putnus, izdzīvot priekus un bēdas, skatīties zem kājām, kur iet.

Pierodi skaitīt mutiskās lūgšanas no rīta, kamēr ģērbies, kā mazi bērni. – Un vēlāk, dienas gaitā, tev būs vairāk Dieva klātbūtnes apziņas.

Rožukronis ir ļoti efektīvs tiem, kas kā ieroci izmanto prātu un zināšanas. Jo tad, kad viņi lūgšanā piesauc Dievmāti, šis šķietami monotonais veids, kā bērni runā ar savu Māti, viņos iznīcina katru godkāres un lepnības iedīgli.