Numuru saraksts

Mans draugs! Neesi tik vientiesīgs (kaut ari tu būtu bērns savā dvēselē un būtu tāds Dieva priekšā) un nenostādi savus brāļus smieklīgā stāvoklī svešu cilvēku priekšā.

Mums ir jāsaprot, ka Dievs ir vienmēr blakus. Taču mēs bieži vien dzīvojam tā, it kā Viņš būtu tur - zilajās tālēs, debesis, kaut kur ārpus mūsu ikdienas dzīves. Bet Viņš vienmēr ir blakus.

Pat māte nespēj mīlēt savu mazuli tā, kā Viņš mīl katru no mums. Viņš rūpējas par mums, palīdz, svētī… un piedod.

Cik bieži pēc izdarītā pārkāpuma mēs steidzamies sevi attaisnot un izlīdzināt krunkas mūsu vecāku pierēs, sacīdami: „Es vairs tā nedarīšu!“ Varbūt pēc stundas mēs jau atkal būsim pastrādājuši kādu nedarbu, un tēvs mūs baigā balsī norās… Bet viņa mīlošā sirds, redzot mūsu nepilnības, kūsās no cēlsirdības un maiguma. Un viņš nodomās: „Ak, mans nabaga bērns, ka viņam' jānopūlas, lai uzvestos, kā pienākas!“

Mums jābūt pilnībā pārliecinātiem, ka Tēvs mūs mīl, ka Viņš, mūsu patiesais Tēvs, ir debesis un mūsu vidū.

Nepatikšanu dēļ tu noslēdzies sevi un jūties vēl sliktāk nekā cietumā. Ir sācies aptumsums.

Tu neredzi jēgu savām pūlēm: visapkārt klajš egoisms, ziņkāre, muļķība, tenkas.

Nu un tad? Vai esi aizmirsis, ka tava griba ir pilnīgi brīva un ka Dieva bērni spēj daudz ko? Lai augam nav ziedu vai pat lapu (kas ir ārējā dzīve)! Tam taču vēl ir saknes, kas turpina funkcionēt (iekšējā dzīve).

Strādā, viss mainīsies - tu kļūsi vēl ražīgāks un tevis nestie augli - vēl augstvērtīgāki.

„Iepazīsti “garīgās bērnības ceļu“! Bet ej pa to brīvi, bez īpašas piespiešanās. Ļauj sevi darboties Svētajam Garam.

Bērna ceļš. Pilnīga uzticēšanās. Garīgā bērnība. Tie nav nekādi nieki, bet drošs un stabils kristieša dzīves ceļš.

Kad bērnība ir garīga, „bērni“ nekad nesaka (un nedara) muļķības.

Garīgā bērnība nav saistāma ar vientiesību vai aprobežotību. Tā ir saprātīgs, taisns ceļš, un tā vieglums ir tik grūts, ka dvēsele, ejot pa šo ceļu, turas pie Dieva rokas.

Garīgā bērnība pieprasa pakļaut prātu, bet tas ir grūtāk nekā pakļaut gribu. Lai savaldītu prātu, mums vajadzīga ne vien Dieva žēlastība, bet ari nepārtraukta gribas vingrināšana, atkal un atkal noliedzot prāta izpausmes, tieši tāpat, kā mēs noliedzam savas miesas prasības. Tā rodas paradokss: lai varētu iet „bērna ceļu“ un kļūtu par bērnu, vajag kļūt stipram kā īstam vīram.

Esi maziņš.; Bērni ir ļoti drosmīgi, pat pārdroši. Tikai bērns prasa nocelt no debesīm mēnesi. Viņš nepievērš uzmanību briesmām, lai iegūtu to, ko vēlas.

Ja šādā bērnā rodas karsta vēlēšanās pildīt Dieva gribu, mīlestība pret Kristu, vēlme uzkrāt zināšanas - tad jūsu priekšā pavisam drīz nostāsies mūsdienu apustuļa tēls, kādu, bez šaubām, Kungs vēlētos redzēt.

Kļūsti kā bērns, bet ne kā pusaudzis! Vai esi redzējis kaut ko nejēdzīgāku un derdzīgāku par pusaudzi, kurš tēlo vīrieti, vai vīrieti, kurš tā arī nav izaudzis no pusaudža biksēm?

Nē, Dieva priekšā esi bērns, bet visā pārējā ļoti pieaudzis, ļoti vīrišķīgs. Un atmet šīs klēpja sunīša izdarības.

Dažreiz gribas rīkoties bērnišķīgi. Tas, ko mēs šādos brīžos darām, iepriecina Dievu. Tikai nepārvērt to par rutīnu, un tavi darbi būs auglīgi, tāpat kā Mīlestība vienmēr ir auglīga.

Dieva priekšā. kurš ir mūžīgs, tu esi mazāks par to divgadīgo bērnu, kas stāv tavā priekšā.

Tu neesi vienkāršs bērns, bet gan Viņa bērns.

Tu esi Dieva dēls. Neaizmirsti to!

Tevi apbēdina tavas vājības? Ne-skumsti. Tāpat kā apustulis Pāvils, lepojies ar savu nespēku. Kad bērni atdarina vecākus, viņi nebaidās no tā, ka tiks apsmieti.

Lai kļūdas, nepilnības un pat smagi kritieni neattālina tevi no Dieva! Vājš bērns, ja viņš ir prātīgs, cenšas atrasties blakus Tēvam.

Neskumsti, ja grūti ir izpildīt to mazumiņu, ko Viņš no tevis lūdz. Drīz vien jau tu atkal smaidīsi…

Vai tad neesi redzējis, cik nelabprāt bērns atdod konfekti, kad tēvs viņu pārbauda? Un tomēr viņš to atdod, jo mīlestība ir stiprāka.

Tad, kad gribi izdarīt labāk, parasti viss iznāk otrādi. - Pazemini sevi Kristus priekšā! Saki Viņam: “Redzi, cik slikti es visu daru? Ja Tu nepalīdzēsi, būs vēl sliktāk!

Apžēlojies par savu bērnu! Man gribētos savas dzīves grāmatā katru dienu ierakstīt brīnišķīgu lappusi. Bet esmu nemākulīgs, neizveicīgs… Ja Skolotājs nezīmē ar manu roku, tad taisnu līniju vietā ir tikai ķeburi, kurus nevienam nevar rādīt.

Kungs, kopš šī brīža - rakstīsim vienmēr kopā!“

Dārgais Kungs, es zinu, ka esmu ļoti nemākulīgs. Tik nemākulīgs, ka pat tad, kad vēlos kādu noglāstīt, es nodaru tam pāri. Dari liegas manas dvēseles izpausmes! Dod man spēku bērna dzīvei… bet dāvā man ari tādu maigumu, ar kādu bērni glāsta mīļotos vecākus.

Tev piemīt daudz vājību. Ar katru dienu tu to vairāk apzinies. Bet neizbīsties. Viņš zina, ka tu nespēj pacelties augstāk.

Tavi nevilšie kritieni pamudinās Dievu tavu Tēvu, vēl uzmanīgāk tevi pieskatīt, bet Mariju, Māti, - stingrāk turēt tevi pie rokas. Kungs katru dienu tevi pieceļ no zemes - izmanto to! Apkamp Viņu vēl stingrāk, noliec galvu uz Viņa krūtīm un iekvēlini savu dvēseli ar Viņa savainotās un mīlestības pilnās sirds pukstiem.

Dūriens… Vēl viens… Un vēl… Paciet! Vai tad tu nesaprati? Tu esi tik mazs, ka šie krustiņi ir vienīgā nasta, kuru tu spēj panest.

Bet padomā: viens krustiņš… otrs… vēl viens… Un to jau būs vesels kalns!

Beigu beigās tu, bērns, būsi ieguvis kaut ko īpaši nozīmīgu - spēļu mīlēt.

Kad bērna dvēsele lūdz no Kunga grēku atlaišanu, tai nav jāšaubās - pavisam drīz Viņš izpildīs šo vēlēšanos: noņems iepriekšējo apgrēcību smagumu, kas tur piesietu pie zemes, nomazgās patmīlas, nenovīdības un iekāres atstātos netīrumus, notrausīs kūtruma putekļus. Un viss tādēļ, lai dvēsele varētu pacelties līdz Kunga godībai un izkust Mīlestības dzīvīgajā liesmā.

Kad tev pietrūcis augstsirdības vai kārtējo reizi esi atgriezies pie vecajiem netikumiem un pakritis, tu raizējies un skumsti tā, it kā būtu sasitis kaut ko ļoti vērtīgu, kas tevi pilnībā nošķirtu no svēttapšanas.

Neraizējies un rīkojies tā, kā to dara vaļsirdīgi bērni!

Bērni ir sasituši vāzi. leva mīļāko vāzi. Viņi ir pārbijušies, viņi raud, bet skrien pie tēva meklēt mierinājumu, un viņš aizmirst par vāzes vērtīgumu, ir aizkustināts, piedod un mierina bērnus. Mācies!

Lai tava lūgšana ir vīrišķīga! Būt kā bērnam nenozīmē būt kā klīrīgai jaunkundzei.

Tam, kas mīl Kristu, lūgšana, pat pavisam īsa, pieliek punktu visām bēdām. Tā ir kā cukurgraudiņš bērnam, kas tikko iedzēris rūgtas zāles.

Lūgšanā tu esi izklaidīgs. Koncentrējies, taču daudz nebēdā, ja neizdodas.

Vai esi pamanījis, ka ikdienas dzīvē pat paši paklausīgākie bērni kļūst izklaidīgi un nepievērš uzmanību tam, ko saka tēvs? Bērni mīl un ciena viņu, vienkārši - viņi ir mazi un vāji.

Arī tu esi bērns Dieva priekšā.