Numuru saraksts

Sevis dāvāšana ir pirmais solis upurēšanās, prieka, mīlestības un vienotības ar Dievu ceļā.

– Un tādējādi visu dzīvi piepilda svētīgs neprāts, kas ļauj rast laimi tur, kur cilvēciskā loģika redz tikai sevis noliegšanu, ciešanas un sāpes.

Cik muļķīga ir nabaga cilvēciņu nostāja, kad ne vienu vien reizi atsakām Kungam nenozīmīgas lietas! Paiet laiks, lietas kļūst redzamas savā patiesajā gaismā… Un tad piedzimst kauns un sāpes.

Tu piedzīvo liela prieka dienas, kad dvēseli ir paplašinājusi saule un krāsas. Un, lai cik dīvaini tas būtu, tava prieka cēloņi ir tie paši, kas citreiz lika zaudēt drosmi. Tas tā ir vienmēr. Viss ir atkarīgs no skatupunkta. – „Laetetur cor quaerentium Dominum!“

Tiem, kas meklē Dievu, sirds vienmēr ir prieka piepildīta.

Cik liela atšķirība starp šiem neticīgajiem cilvēkiem, kas ir skumji un neizlēmīgi savas tukšās eksistences dēļ, kā vējrāži pakļauti apstākļu „mainībai“, un mūsu dzīvi, ko pavadām paļāvīgi kā kristieši, – tā ir priecīga, noteikta un stabila, tādēļ ka mēs zinām savu pārdabisko likteni un esam par to pilnīgi pārliecināti!

Ar Dievu, tā es sākumā domāju, katra diena man šķiet arvien pievilcīgāka. Es dzīvoju „pa drusciņai“. Vienu dienu man šķiet lielisks kāds sīkums, otru – atklāju horizontus, ko agrāk nebiju ievērojis… Tādā garā dzīvojot, es nezinu, kas ar laiku notiks. Vēlāk sajutu, kā Viņš mani iedrošina: ar katru dienu tu būsi arvien laimīgāks, jo laidīsies arvien dziļāk un dziļāk tajā dievišķajā piedzīvojumā, lielajā „ķezā“, kurā esmu tevi licis. Un tu pārliecināsies, ka Es tevi neatstāju.

Neesiet šaurā ceļa dvēseles, neesiet nenobrieduši un tuvredzīgi vīrieši un sievietes, kas nespēj aptvert mūsu, Dieva bērnu, pārdabisko kristīgo apvārsni. Lai jums ir Dievs un drosme!

Sarunas laikā viņš man apgalvoja, ka izvēlas nekad nepamest savu būdu, kurā viņš dzīvo, jo viņam labāk tīk skaitīt sijas „savā“ kūtī nekā zvaigznes debesīs.

– Tādu, kas nav spējīgi atteikties no savām mazajām lietām, lai paceltu acis uz debesīm, ir daudz. Ir pienācis laiks, lai viņi iegūtu plašāku redzeslauku!

Liekas neticami, ka varam būt tik laimīgi šajā pasaulē, kur tik daudzi cilvēki ietiepīgi vēlas būt noskumuši, jo skrien pakaļ savam egoismam, it kā viss beigtos te, virs zemes! Nekļūsti par vienu no viņiem… Labojies ik brīdi!

Jāpaklausa ar lūpām, sirdi un prātu. – Jāpaklausa nevis cilvēkam, bet Dievam.

Tavai zināšanai. – Kādu neaizmirstamu reizi es vērsos pie cildena, mācīta un stipra cilvēka, sakot, ka, aizstāvot svētu lietu, kuru „labie ļaudis“ apstrīd, viņš liek uz spēles – un var to zaudēt – augstu amatu savā pasaulē. – Balsī, kas bija pilna cilvēciskas un pārdabiskas nopietnības un lika noprast, ka viņš nicina šīs zemes pagodinājumus, šis vīrs man atbildēja: „Uz spēles ir likta mana dvēsele.“

Kad ar skaidru prātu apdomā šīs zemes dzīves postu un pretstata šādu panorāmu bagātībām, ko sniedz dzīve Kristū, manuprāt, te der tikai viens vārds, kurā skaidri un nepārprotami nodēvēt ceļu, ko izvēlas cilvēki: muļķība, muļķība, muļķība. Nav jau tā, ka mēs, lielākā cilvēku daļa, vienkārši kļūdāmies. Ir runa par ko daudz sliktāku – mēs caur un cauri esam muļķi!

„Pieliec pamatīgu pārdabiska skatījuma devu visiem savas ikdienas dzīves sīkumiem,“ tādu padomu es tev devu. Un tūliņ piebildu: „Dzīve kopā ar citiem dienas gaitā tev piedāvā tik daudz jauku iespēju.“