„Patiesībā atkārtojas viens un tas pats – dāsnuma trūkums. Cik žēl un kāds kauns atklāt ceļu un pieļaut, ka sīki putekļu mākonīši, kas ir neizbēgami, aizēno beigas!“ tu man atrakstīji. Nedusmojies, ka tev saku – vienīgi tu pats esi vainīgs. Drosmīgi cīnies pats ar sevi! Līdzekļu šai cīņai tev ir vairāk nekā pietiekami.