Viņš izrāda lielu entuziasmu un izpratni. Tomēr, kad apzinās, ka runa ir par „viņu“, ka „viņam“ ir jāsniedz nopietns pienesums, tad gļēvi atkāpjas. Tas man atgādina cilvēkus, kas lielu briesmu brīdī ar neīstu drosmi sauca: „Karu! Karu!“; – taču negribēja ne dot naudu, ne arī kalpot armijā, lai aizstāvētu savu tēviju.