262

Brīnumi atkārtosies

Atļaujos apgalvot, ka arī mūs — ja vien ik dienas cīnīsimies, lai kļūtu svēti katrs atbilstoši savam stāvoklim pasaulē, strādājot savā profesijā un dzīvojot savu ikdienas dzīvi — Kungs darīs par instrumentiem, kas — ja tas būs vajadzīgs — spēs veikt pat vislielākos brīnumus. Mēs atdosim acu gaismu aklajiem. Kurš gan nezina kādu gadījumu, kad kāds gandrīz no dzimšanas aklais atgūst redzi un saņem visu Kristus gaismas spožumu? Un kāds cits, kas bija kurls un atkal cits — mēms: nevienu vārdu viņi nespēja uzklausīt, nedz izteikt kā Dieva bērni… Nu viņu apziņa ir šķīstīta un viņi klausās un runā kā cilvēki — ne vairs kā dzīvnieki. In nomine Jesu! — Jēzus vārdā Viņa apustuļi dod no mātes miesām tizlajam spēju staigāt: „Nācarieša Jēzus Kristus vārdā celies un staigā!“ (Apd 3, 6) Tāpat notiks arī ar šo citu, kurš zina savus pienākumums, taču sava kūtruma dēļ tos nepilda — Kunga vārdā, surge et ambula — „celies un staigā!“

Vēl kāds cits, kas šķita kā miris — jau sācis trūdēt un smakot — , ir sadzirdējis Dieva balsi gluži kā tas notika ar Nainas atraitnes dēlu: „Jaunekli, es tev saku: celies augšām!“ (Lk 7, 14) Mēs paveiksim tādus pašus brīnumus kā Kristus, tādus pašus brīnumus kā Viņa mācekļi. Varbūt arī tevī, arī manī ir noticis šāds brīnums. Iespējams, arī mēs bijām akli vai kurli, vai kropli vai arī no mums jau nāca nāves smaka, bet Kunga vārds izrāva mūs no mūsu nožēlojamā stāvokļa. Ja mīlēsim Kristu, ja Viņam patiesi sekosim, nemeklējot sevi, bet meklējot tikai Viņu, mēs spēsim par velti saņemto, par velti dot tālāk arī citiem.

Šis numurs citā valodā