Atkal ļaujies saviem vecajiem gājieniem! … Un pēc tam, kad atgriezies, jūti maz prieka, jo tev trūkst pazemības. Varētu domāt, ka tu ietiepīgi nevēlies atzīt līdzības par pazudušo dēlu otro daļu un joprojām esi pieķēries nožēlojamai sēnalu laimei. Tavs vājums tevi ievainoja lepnības dēļ, un tu neizšķiries lūgt piedošanu un neuzskati, ka tad, ja pazemosies, tevi sagaida Dievs Tēvs, kurš tevi līksmi uzņems un rīkos svētkus par godu tam, ka tu atgriezies un sāc visu no jauna.