Tu esi palicis jaunāks! Tiešām, tu jūti, ka attiecības ar Dievu īsā laika posmā tevi ir aizvedušas atpakaļ uz vienkāršo un laimīgo jaunības laiku un pat uz to pārliecību un prieku – bez samākslotības – kas raksturīga garīgajai bērnībai… Tu palūkojies sev apkārt un redzi, ka ar citiem notiek tas pats: iet gadi kopš viņu tikšanās ar Kungu, bet līdz ar briedumu nostiprinās neizdzēšama jaunība un prieks. Viņi ne tikai šķiet jauni. Viņi ir jauni un priecīgi!

Šī iekšējās dzīves realitāte pievelk, nostiprina un apbur dvēseles. Pateicies par to katru dienu „ad Deum qui laetificat iuventutem“, Dievam, kas piepilda tavu jaunību ar prieku.