Laicīgās un kristīgās dzīves saskaņa

Mani ļoti apbēdina, kad redzu katoli — Dieva bērnu, kurš caur Kristību ir aicināts kļūt par otru Kristu — nomierinām savu sirdsapziņu ar tīri formālu dievbijību, ar reliģiozitāti, kas liek viņam lūgties laiku pa laikam un vienīgi tad, ja viņš uzskata, ka tas ir tā vērts! Viņš iet uz Misi obligāti svinamajās dienās — lai gan arī ne vienmēr —, bet par sava vēdera labsajūtu, turpretim, viņš rūpējas gluži vai pedantiski, neizlaižot nevienu maltīti. Viņš ir gatavs iziet uz kompromisiem ticības jautājumos, iemainīt savu ticību pret lēcu virumu, ja vien viņam nav jāatsakās no sava stāvokļa. Un tad viņš nekaunīgi un nekrietni cenšas nostiprināt savu sabiedrisko statusu, izmantojot to, ka saucas par kristieti. Nē! Neapmierināsimies tikai ar nosaukumu vien! Es vēlos, lai jūs būtu pilnīgi, viengabalaini kristieši; taču, lai kļūtu par tādiem, jums ir jābūt nelokāmiem piemērotas garīgās barības meklējumos.

Jūsu personīgā pieredze rāda, un arī mani, kad esmu jūs brīdinājis par bailēm no neizdošanās, bieži esat dzirdējuši sakām, ka mūsu iekšējā dzīve katru dienu arvien jāatsāk no jauna. Un jūs apzināties savās sirdīs — tāpat kā es savējā —, ka cīņa nekad nebeidzas. Sirdsapziņas izmeklēšanas laikā jūs noteikti būsiet ievērojuši — man arī tā gadās — (lūdzu, atvainojiet šo atsaukšanos uz manu personu, bet šeit, runājot ar jums, arī es kopā ar Kungu pārdomāju savas dvēseles vajadzības), ka atkal un atkal piedzīvojat sīkas neveiksmes, kas, iespējams, dažreiz var likties milzīgas, jo skaidri atklāj, ka jums vēl pietrūkst mīlestības, pašatdeves, uzupurēšanās gara un garīgā jūtīguma. Stipriniet sevī vēlmi laboties ar patiesu nožēlas aktu, bet tikai, lūdzu, nezaudējiet dvēseles mieru.