Protams, ka mūsu mērķis ir gan cēls, gan arī grūti sasniedzams. Bet, lūdzu, neaizmirstiet, ka cilvēki nepiedzimst svēti. Svētums tiek sasniegts nemitīgā Dieva žēlastības un cilvēka līdzdarbības mijiedarbībā. Kā ir teicis kāds no agrīnajiem kristiešu rakstniekiem, runājot par vienotību ar Dievu: „Viss, kas aug, iesākumā ir mazs. Tikai pateicoties pastāvīgai un nemitīgai barošanai, tas pakāpeniski pieaug.“ (Sv. Marks Askēts, De lege spirituali, 172 (PG 65, 926)) Tādēļ es tev saku: ja vēlies kļūt par īstenu kristieti — un zinu, ka tu to vēlies —, pat ja bieži vien būs jāsastopas ar grūtībām, cīnoties, lai tiktu uz priekšu par spīti šai mūsu nabaga miesai, kas reizēm pretojas, tev jābūt ļoti rūpīgam pat vissīkākajās niansēs, jo svētums, ko no tevis gaida mūsu Kungs, sasniedzams tikai ar mīlestību uz Dievu izpildot savu darbu un savus ikdienas pienākumus, kas gandrīz vienmēr sastāv no sīkām lietām.