Atklātība garīgajā vadībā

Jūs ļoti labi zināt savus kristīgās dzīves pienākumus, kas droši un noteikti jūs vadīs pretī svētumam. Tāpat jūs arī esat jau iepriekš brīdināti par gandrīz visām grūtībām, ar kurām varētu nākties sastapties, jo tās parādās jau pašā ceļa sākumā. Tagad es vēlos uzsvērt, ka jums jāļauj sev palīdzēt un vadīt garīgajam vadītājam, kuram jūs varat uzticēt visus savus cildenos sapņus un ikdienas rūpes, kas skar jūsu iekšējo dzīvi, arī piedzīvotās neveiksmes un uzvaras.

Vienmēr esiet pilnīgi atklāti garīgajā vadībā. Nedodiet sev nekādas atlaides, nenoslēpiet neko; pilnībā atveriet savas dvēseles bez jebkādām bailēm vai kauna. Pretējā gadījumā šis gludais un taisnais ceļš kļūs līkumots, un kas iesākumā bija nenozīmīgs beigu beigās jūs sāks žņaugt kā cilpa. „Nedomājiet, ka tie, kas ir pazuduši, ir pēkšņa kritiena upuri. Nē. Ikviens no viņiem vai nu nomaldījās jau sākumā vai arī uz ilgu laiku atstāja novārtā savu dvēseli tā, ka viņa tikumu stabilitāte tika pamazām sagrauta, bet viņa netikumi maz pamazām pieauga un tas viņu noveda pie nožēlojama pagrimuma… Māja nesagrūst pēkšņi kāda negaidīta negadījuma dēļ. Tur vai nu kaut kas nav kārtībā pašos tās pamatos, vai arī tajā dzīvojošo cilvēku nolaidība ir bijusi tik liela, ka sākotnēji nelielie defekti, kas nav tikuši savlaicīgi izlaboti, pamazām saēduši celtnes pamatus, tāpēc, uznākot negaisam un plūdiem, māja nenovēršami sabrukusi, atklājot skatam gadiem ilgo nolaidību.“ (Jānis Kasiāns, Collationes, 6, 17 (PL 49, 667—668))

Vai jūs atceraties stāstu par čigānu, kurš gāja pie grēksūdzes? Tas ir tikai stāsts, anekdote, jo mēs priesteri nekad nerunājam par grēksūdzē dzirdēto. Bez tam, es ļoti cienu čigānus. Nabaga puisis! Viņš tik tiešām nožēloja izdarīto: „Tēvs,“ viņš teica, „es esmu nozadzis apaušus.“ Nav jau nemaz tik traki, vai ne? „…tie bija uzlikti vienam mūlim…, pēc tam bija vēl vieni apauši… un vēl viens mūlis.“ Un tā divdesmit reizes. Mani bērni, tāpat notiek arī ar mums, kad mēs padodamies un nozogam tikai vienus apaušus, pēc tam seko arī viss pārējais — vesela virkne ar ļaunām tieksmēm, posts un nelaimes, kas pazemo un liek kaunēties. Kaut kas līdzīgs var notikt arī mūsu attiecībās ar līdzcilvēkiem: viss sākas ar nelielu, aizskarošu piezīmi un beidzas ar to, ka cilvēki dzīvo stindzinošā vienaldzībā, pagriezuši viens otram muguru.