Svētais Krusts

Dedzīga vēlēšanas pielūgt Dievu, ilgas laboties un gandarīt par saviem grēkiem, ciešot klusi un pacietīgi. Jūsu dzīvē piepildīsies Jēzus vārdi: „Kas neņem savu krustu un neseko Man, nav Manis cienīgs.“ (Mt 10, 38) Vienlaicīgi jums šķitīs, ka Kungs ar katru brīdi kļūst aizvien uzstājīgāks. Viņš prasīs laboties un gandarīt, līdz beidzot liks piedzīvot dedzīgas ilgas kopā ar Kristu būt krustā sistam, lai dzīvotu Dievam. (sal. Gal 2, 19, 20) Taču nedrīkstam aizmirst, ka „šo dārgumu mēs glabājam māla traukos,“ kas ir plīstoši un trausli, „lai spēka pārpilnība būtu ne no mums, bet no Dieva.“ (2 Kor 4, 7)

„No visurienes mēs ciešam apspiešanu, bet neesam nomākti; esam trūkumā, bet neesam izmisuši“ vai bez tā, kas mums tiešām ļoti vajadzīgs. „Mēs ciešam vajāšanas, bet neesam atstāti; tiekam satriekti, bet neejam bojā. Mēs vienmēr nesam Jēzus nāves ciešanas savās miesās.“(2 Kor 4, 8-10)

Mēs pat varam iedomāties, ka Kungs mūs neuzklausa; ka viss ir tikai maldi; ka tas, ko mēs dzirdam, ir vienīgi mūsu pašu balss monologs. Mēs varam justies it kā pamatu zem kājām zaudējuši un Dieva pamesti. Un tomēr mums ir pavisam reālas un patiesas bailes no grēka, pat no ikdienišķa grēka. Ar kānaāniešu sievietes neatlaidību mēs līdzīgi viņai pazemīgi metīsimies ceļos, Viņu pielūdzot un saucot: „Kungs, palīdzi man!“ (Mt 15, 25) — mīlestības gaismas uzvarēta, tumsa atkāpies.