Dzīva lūgšana

„Es nolemju celties augšā, paklejot pa pilsētas gātēm un ielām un pameklēt viņu, ko mana dvēsele tā mīl!“ (sal. Dz 3, 2) Es meklēšu ne tikai pilsētā, es izstaigāšu pasauli no vienas malas līdz otrai — visas zemes un tautas, visus lielceļus un apvedceļus — lai atrastu Tevi un iegūtu dvēseles mieru. Un šo mieru es atradīšu savos ikdienas pienākumos, kas man ir nevis šķērslis, bet gan mans ceļš un pamudinājums mīlēt arvien vairāk un būt aizvien vairāk vienotam ar Dievu.

Un, kad mums uzglūn un uzbrūk kārdinājums zaudēt dūšu, sastopoties ar pretestību un cīņu, smagiem pārbaudījumiem un jaunu tumšu dvēseles nakti, psalmists uz mūsu lūpām un mūsu prātā liek šos vārdus: „Es viņam esmu klāt bēdās.“ (Ps 91, 15) Ko gan vērts, salīdzinot ar Tavu Krustu, Jēzu, ir manējais? Kas gan ir manas sīkās skrambas, salīdzinot ar Tavām rētām? Kāda gan nozīme šai nastai, kuru esi uzlicis uz maniem pleciem, salīdzinot ar Tavu neaptveramo, šķīsto un bezgalīgo Mīlestību? To apdomājot, jūsu sirdis, tāpat kā manējo, piepildīs svēts izsalkums, un mēs Viņam atzīsimies — ar saviem darbiem —, ka esam sasirguši aiz mīlestības. (sal. Dz 5, 8)

Mūsos dzims slāpes pēc Dieva, ilgas izprast Viņa asaras, redzēt Viņa smaidu, Viņa seju… Domāju, ka labākais veids, kā to izteikt, ir no jauna atkārtot Svēto Rakstu vārdus: „Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!“ (Ps 42, 2) Dvēsele aizvien vairāk iegremdējas Dievā, tā top Dieva piepildīta: kristietis kļūst par izslāpušu ceļinieku, kurš atver savu muti avota. (Sīr 26, 15) (tulkotāja piezīme: Šī atsauce atbilst Bībeles Vulgātas tulkojumam, ko, rakstot grāmatu „Dieva draugi“, izmantoja Sv. Hosemarija. Latviešu valodā izdotajās Deitero-kanoniskajās grāmatās tā atbilst Sīr 26,12).