Lai Dievmāte, kas ir arī mūsu Māte, mūs sargā, lai mēs ikviens varētu kalpot Baznīcai ticības pilnībā, ar Svētā Gara dāvanām un mūsu kontemplatīvo dzīvi. Lai ikviens no mums, veicot savus pienākumus savā darbā un profesijā, un izpildot saistības, ko tam prasa viņa dzīves aicinājums, priecīgi godinām Kungu.

Mīliet Baznīcu, kalpojiet tai ar prieku kā tādi, kuri ir brīvi atdevuši sevi kalpošanai Mīlestības dēļ. Un, ja mums gadītos redzēt kādu ejam savu ceļu bez cerības — kā to darīja abi vīri, kas devās uz Emausu —, tuvosimies viņam pilni ticības — ne savā, bet gan Kristus vārdā —, apliecinot, ka Jēzus apsolījums nevar nepiepildīties, jo Viņš vienmēr ir nomodā pār savu Līgavu un to nekad nepametīs. Tumsa izklīdīs, jo mēs esam gaismas bērni (sal. Ef 5, 8), kas aicināti uz mūžīgo dzīvi.

„Un Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju, jo bijušais pagājis. Un tas, kas sēdēja tronī, sacīja: Lūk, es visu daru jaunu. Un Viņš man sacīja: Raksti, jo šie vārdi ir vispatiesākie un pareizi. Un Viņš man sacīja: Ir noticis! Es esmu alfa un omega, sākums un gals. Es došu izslāpušajiem bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvarēs, tas to iemantos; un es būšu viņam Dievs, un viņš būs man dēls.“ (Atkl 21, 4-7)